lai tas pēc iespējas ātrāk pazūd.

Taču patiesība ir tāda, ka simptoms nav ienaidnieks.

Tas ir valoda, ar kuru bērns runā tad, kad vārdos vēl nav iespējams vai ir pārāk bīstami.

Ko patiesībā dara simptoms?

No bērna psihes skatpunkta simptoms:

• aizsargā — no pārāk spēcīgām jūtām (bailēm, dusmām, vainas, sērām);

• uztur līdzsvaru — kad ģimenē, skolā vai bērna iekšējā pasaulē ir pārāk daudz spriedzes;

• vēsta — “ar mani kaut kas notiek”, “man ir grūti”, “mani nedzird”;

• aptur — kad bērns nevar pateikt “nē” ar vārdiem, ķermenis runā viņa vietā.

Svarīgi saprast:

bērns neizvēlas simptomu apzināti.

Tas ir labākais no veidiem, kas viņam šobrīd ir pieejams, lai tiktu galā ar to, ar ko citādi vēl nav iespējams tikt galā.

Tieši tāpēc vienkārša vēlme “novākt simptomu” bieži nestrādā —

vai arī tas atgriežas citā formā.

Smilšu spēļu terapija palīdz saprast simptomu rašanos iemeslu.